12 dzīvokļu mājas iedzīvotāji Garkalnē sagaidījuši renovācijas beigas: cik tas izmaksāja naudas un sabojātu nervu izteiksmē?
Kompleksā renovācija mājā Sēņu ielā 1, Garkalnē, tiks pabeigta tuvākajās dienās. Šīs 12 dzīvokļu mājas iedzīvotāji siltināšanai saņēma valsts līdzfinansējumu finanšu institūcijas Altum programmas ietvaros, kur viņiem tika rezervēts grants gandrīz 120 000 eiro apmērā. Dzīvokļu īpašnieki gaida, ka māja pēc siltināšanas kļūs ne tikai skaistāka, bet arī daudz siltāka.
Svarīga pieredze
Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs attīstības direktors Aleksandrs Sakovskis stāsta, ka māja Sēņu ielā 1 bija viena no pirmajām, kurā apsaimniekotājs organizēja kompleksu renovāciju.
– Kopējās darbu izmaksas sastādīja 320 000 eiro (ar PVN), apmēram 120 000 eiro no šiem izdevumiem sedza Altum grants, – sacīja Aleksandrs Sakovskis. – Aprēķini parāda, ka turpmāk šīs mājas iedzīvotāji par apkuri maksās par apmēram 50 % mazāk nekā līdz šim. Manuprāt, šis ir ļoti zīmīgs piemērs: māja ir ieguvusi jaunu izskatu un kļuvusi ļoti ekonomiska ekspluatācijā. Domāju, ka gūto pieredzi turpmāk varēsim izmantot arī citu māju renovācijā.
„Iedzīvotāji bija ļoti atsaucīgi!”
Mājas renovācijas darbus veica SIA Laguta. Uzņēmums piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu, sākot ar jauna bruģa ieklāšanu gājēju celiņos, mājas iekšējo komunikāciju nomaiņu un beidzot ar ārsienu siltināšanu un jumta seguma nomaiņu.
SIA Laguta pārstāvis, sertificēts būvdarbu vadītājs Arturs Pūpols, pastāstīja, ka mājā Sēņu ielā 1 nomainīti ūdensvada un kanalizācijas stāvvadi un jumta segums, izremontēta viena kāpņu telpa, kā arī iestiklotas lodžijas.
Jumta siltināšanai izmantots 300 mm biezs siltinātājs, fasādes siltināšanai – 150 mm, mājas pagraba siltināšanai – 100 mm.
– Māja nav liela, kas daļēji atviegloja mūsu darbu, tā kā renovācijas procesā būvniekiem pastāvīgi jākontaktē ar iedzīvotājiem, piemēram, jāiekļūst dzīvokļos, lai mainītu caurules un skaitītājus, – skaidro Artūrs Pūpols. – Sēņu ielā 1 iedzīvotāji ir atsaucīgi, kas sadarbību dara ļoti patīkamu.
Arturam Pūpolam ir jau desmit gadus ilga pieredze būvdarbu vadītāja amatā, un SIA Laguta renovācijas darbus veic arī citās mājās Rīgā un Latvijā. Taujāts par siltināšanas darbu un būvniecības izmaksām, būvdarbu vadītājs ar prognozēm nesteidzas, taču atzīst, ka šobrīd tirgus vairāk vai mazāk uzskatāms par stabilu.
Augusta sākumā ir plānots Sēņu ielā 1 izpildītos darbus nodot Būvvaldes pārstāvjiem, pēc tam darbus pieņems arī Altum speciālisti. Viņi jau pabijuši Garkalnē uz starppārbaudi un bijuši apmierināti ar siltināšanas gaitu.
„Sienas bija plānas, ziemā salām…”
Mājas iedzīvotāji avīzes Darīsim kopā! pārstāvim pastāstīja, ka līdz renovācijai viņu mājā bijis ļoti auksti un neomulīgi.
– Māju pirms daudziem gadiem cēla – tā sauktie stroibatnieki – celtniecības bataljona zaldāti, – stāsta Aija, – mājai sienas bija ļoti plānas, ziemā salām. Tagad, protams, ir patīkami uz māju skatīties. Tā kā darbi sākās 2023. gada februārī, mums neiznāca tā pa īstam pārbaudīt, cik siltāk būs apkures sezonā, bet ceram uz to labāko.
Par vienīgo renovācijas mīnusu iedzīvotāji uzskata būvdarbu cenas, kas pēdējo divu gadu laikā ir strauji kāpušas. Ilgais projekta apstiprināšanas process dzīvokļu īpašniekiem neļāva māju renovēt par cenām, kas bija spēkā līdz 2020. gadam.
Šķiet, šobrīd princips: „Jo ātrāk nosiltināsi māju, jo mazāk nāksies maksāt un ātrāk sajutīsi ieguvumus”, ir kļuvis tik aktuāls kā nekad agrāk.
Stāsta mājas vecākais
Uz jautājumu, kas siltināšanas organizēšanā bijis grūtākais, mājas vecākais Ilgonis Šteinbergs atbild: „Nesabeigt nervus”.
Tik tiešām, ceļš līdz šīs mājas siltināšanai nebija viegls.
„Iegādājos dzīvokli Garkalnē, lai tur dzīvotu, būdams pensijā,” stāsta Ilgonis Šteinbergs. – Sagadījās tā, ka ilgus gadus īrēju dzīvokli Rīgā un uz Garkalni pārcēlos tikai pirms pusotra gada.
Taču Šteinberga kungam jau pirms pārcelšanās bija jāuzņemas kopējie mājas darbi. Pirmās runas par mājas atjaunošanu sākās jau pirms astoņiem gadiem. Mājas vecākais atceras, kā persona, kas tobrīd bijusi mājas pilnvarotā, kaimiņus nostādījusi fakta priekšā: „Radusies doma māju siltināt, tādēļ vajadzētu samesties pa 250 eiro.”
„Līdz tam laikam man jau bija pieredze dalībai ēku siltināšanas projektos,” stāsta Ilgonis Šteinbergs, kurš ilgus gadus bija Rīgas rajona padomes izpilddirektors. – Organizējām Siguldas pilsētas slimnīcas, kā arī Mālpils arodskolas renovāciju. Vienu projektu pārraudzīja Ekonomikas ministrija, otru – Izglītības ministrija.
Tādējādi Šteinbergam bija pieredze renovācijas veikšanā atbilstīgi visiem noteikumiem. Sazvanījis mājas kaimiņus, viņš tiem paskaidroja galveno: „Ja gribam māju siltināt, nevaram darboties uz savu roku, darbi jāveic saskaņā ar normatīvos noteikto – soli pa solim.”
Saprotams, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki aktīvajam kaimiņam uzreiz paziņoja: „Tā kā tu esi tik izglītots, tad ņem to lietu savās rokās!”.
Mēs izvēlējāmies profesionālu apsaimniekotāju
Ilgonis Šteinbergs nevairījās no atbildības. Siltināšanas organizēšanā par viņa palīgu kļuva apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs, kas māju pārvalda nu jau pēdējos desmit gadus.
„Tā kā mūsu māja tika uzcelta 90. gados, sākumā to apsaimniekojām pašu spēkiem,” atceras mājas vecākais. – Ļoti labi, ka toreiz mums radās doma mājā uzstādīt savu granulu apkures katlu. Tā kā dzīvoju Rīgā un varēju salīdzināt tarifus, tad jau pirmajās ekspluatācijas dienās katls atmaksājās daudzkārt, jo mājas apkure mums izmaksāja četras reizes lētāk, nekā tobrīd maksāja rīdzinieki.
Bet laika gaitā dzīvokļu īpašnieki mājā Sēņu ielā 1 saprata, ka viņiem nepietiek apgrozāmo līdzekļu, lai iegādātos granulas katrai nākamajai apkures sezonai. Iedzīvotājiem iepriekš bija jāvāc nauda, lai siltajā sezonā iegādātos lētākas granulas, un ne vienmēr bijis viegli pārliecināt kaimiņus samaksāt avansu.
– Lai atvieglotu procesu, ap 2012. gadu mājas pārvaldīšanu nodevām profesionālam apsaimniekošanas uzņēmumam – Rīgas namu apsaimniekotājs, – atceras mūsu sarunu biedrs.
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm
Ar apsaimniekotāja atbalstu 2015. gadā māja sāka renovācijas projekta virzīšanu. Gāja ļoti smagi, stāsta Ilgonis Šteinbergs:
– Gatavojām dokumentus valsts līdzfinansējuma saņemšanai no finanšu institūcijas Altum, taču eksperti projektā atrada vienu kļūdu, tad otru. Mums tika norādīts uz dažām nepilnībām, kuras jālabo, taču arī pēc labojumiem tika konstatētas jaunas kļūdas.
Šīs kavēšanās radīja papildu izmaksas mājas iedzīvotājiem, jo pandēmijas laikā un pēc tam, 2022. gadā, būvniecības izmaksas Latvijā strauji pieauga. Līdz ar to pērn, kad iedzīvotāji piekrita noslēguma kopsapulcei, par renovāciju nobalsoja vairs nevis absolūtais īpašnieku vairākums, bet gan septiņu dzīvokļu pārstāvji no 12.
„Tomēr lēmums tika pieņemts un renovācija tūlīt beigsies,” ir apmierināts mājas vecākais. – Un tiem kaimiņiem, kuri nobalsoja pret siltināšanu, saku: „Pēc renovācijas varēsiet dzīvokli pārdot, un ar iegūto naudu pietiks, lai vietā nopirktu divus dzīvokļus, tikai neremontētā mājā.”
