Iedzīvotāji savai mājai iegūs atjaunotu fasādi un ietaupīs ap 750 eiro gadā. Kā tas iespējams?
Šovasar māja Brīvības ielā 362 Rīgā ķērusies pie vērienīga fasādes remonta. Darbi, kuru izmaksas pārsniedz 800 000 eiro, tiek organizēti sadarbībā ar namu pārvaldi Rīgas namu apsaimniekotājs un sākušies tieši laikā – dzīvokļu īpašniekiem jau draudēja nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšana, jo no sienām bira nost apmetums.
Māja, kas «sacentās pati ar sevi»
Mājai Brīvības ielā 362 ir savdabīga biogrāfija – tā ir viena no retajām ēkām Rīgā, kas tapušas uz laikmetu robežas.
– Māju nodeva ekspluatācijā 1993. gadā, – atceras Vladimirs, viens no mājas aktīvistiem. – Var teikt, ka tā ir pēdējā māja, kas uzcelta vēl pārejas periodā, kad vecā vara aizgāja, bet jaunā tikai sāka darboties.
To cēla rūpnīca «Alfa» — saviem darbiniekiem, saimnieciskā kārtā, izmantojot tos materiālus, kādus deviņdesmito gadu sākumā vispār bija iespējams dabūt.
– Būvējām no tā, kas bija pieejams, – īsi rezumē Vladimirs. – Kvalitāte, protams, nebija labākā. Tas tāpat ir skaidrs.
Tomēr jaunbūvju konkursā māja ieguva pirmo vietu kā labākā 1993. gada ēka – par ko Vladimirs ironizē bez lielas jautrības:
– Tajā gadā nodeva ekspluatācijā tikai mūsu māju. Tā ka var teikt – īpašas konkurences tai nebija.
Tālāk sekoja lēnas degradācijas gadi, mājā pamazām atklājās viens trūkums pēc otra. Piemēram, steigā un ne visai prasmīgām rokām uzklātais apmetums ar laiku sāka atdalīties no sienām, un ar katru gadu māja arvien mazāk atgādināja to simpātisko jaunceltni, kas vēl nesen bija uzvarējusi konkursos.
Sods kā vienīgais arguments
Remonts šajā daudzdzīvokļu mājā sākās nevis tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki pēkšņi būtu izjutuši rūpes par fasādi, – viņus uz to pamudināja birokrātijas loģika, diezgan skarba savā tiešumā.
– Paši iedzīvotāji sāka rakstīt Būvvaldei, ka apmetums lobās nost no ārsienām un krīt cilvēkiem uz galvas, – stāsta Vladimirs. – Un ko šādos gadījumos dara būvinspekcija? Ierodas un uzliek sodu tieši jums pašiem, jo iedzīvotāji ir atbildīgi par mājas stāvokli.
Desmit gadus māja nodzīvoja zem ša spiediena, līdz pilsētas varasiestādes izvirzīja ultimātu: ja remonts netiks veikts, nekustamā īpašuma nodokļa likme pieaugs no ierastajiem 0,2% līdz 3% no kadastrālās vērtības.
– Un tas būtu bijis tikai sākums, – precizē Vladimirs. – Tālāk sekotu soda naudas, tad mājas atzīšana par avārijas stāvoklī esošu un pēc tam – aizliegums to ekspluatēt. Šādā gadījumā savā dzīvoklī vairs nevarētu dzīvot, bet nodokļi un komunālie maksājumi tik un tā būtu jāmaksā. Tādu iznākumu, protams, negribēja neviens no mums.
Kamēr iedzīvotāji meklēja būvfirmu un risināja sarunas par kredītu, namu pārvalde Rīgas namu apsaimniekotājs veica mazāk pamanāmu, taču ne mazāk svarīgu darbu – sarakstījās ar Rīgas pilsētas dienestiem. Apsaimniekotājam izdevās panākt paaugstinātās nodokļa likmes piemērošanas atlikšanu uz visu remonta laiku, bet nākotnē – arī pilnīgu lēmuma par tās piemērošanu atcelšanu pēc darbu pabeigšanas. Bez šī administratīvā atbalsta māja būtu riskējusi nonākt zem paaugstinātās nodokļa likmes pirms būvnieki paspētu pabeigt kaut vai pusi fasādes.
Iedzīvotāju vidū ir samērā daudz vecāka gadagājuma cilvēku – tādu, kuriem grūti aiziet pat uz kopsapulci, nemaz nerunājot par to, lai iedziļinātos bankas kredīta nosacījumos. Taču arī viņi, uzzinājuši, ka bezdarbība ik gadu izmaksātu aptuveni 750 eiro kā papildu nodoklis par dzīvokli – bet desmit gados tie jau būtu 7500 eiro –, galu galā piekrita: remonts izmaksā lētāk.
– Mūsu iedzīvotāji nav gluži aktīvi, – bez lieka patosa atzīst Vladimirs. – Viņiem visu vajadzēja izskaidrot, pamatot, novest līdz apziņai. Nu un, ko tur slēpt, arī Būvvaldes pātaga nospēlēja savu lomu. Cilvēkiem dzīvoklis ir vienīgais, un zaudēt to negrib neviens.
Atteikšanās no granta: pārāk dāsns nosacījums
Šeit jāpiebilst, ka mājai bija iespēja veikt pilnu renovāciju ar Eiropas līdzfinansējumu – jautājums tika izvirzīts jau 2021. gadā, kad notika balsojums, taču iedzīvotāji to neatbalstīja: šķita pārāk dārgi.
Otrs iemesls slēpās pašos līguma nosacījumos ar finanšu iestādi Altum, kas izsniedz grantus šādiem projektiem.
– Pilna renovācija paredzēja arī tādus darbus, bez kuriem var iztikt, – piemēram, pilnīgu ārsienu siltināšanu, – skaidro Vladimirs. – Kā arī iedzīvotājus satrauca kāds punkts Altum līgumā: ja darbu gaitā izrādītos, ka nepieciešami papildu energoefektivitātes pasākumi, arī tie būtu jāveic – gribot negribot.
Mājai ir sešdesmit centimetrus biezas sienas, un papildu siltināšana tai, pēc aktīvistu domām, būtībā nav vajadzīga. Riskēt ar nenoteiktu izdevumu summu iedzīvotāji negribēja un devās citu ceļu – mājas padome kopā ar apsaimniekotāju izsludināja atsevišķu konkursu – nevis par renovāciju, bet par avārijas fasādes remontu.
Pirmā izvēlētā būvfirma atkrita pati no sevis – Altum atzina, ka tai trūkst pieredzes un jaudas šāda mēroga projektam. Otra firma uzņēmās veikt tādu pašu darbu apjomu par salīdzināmu summu, un pie šī varianta galu galā arī apstājās.
Bet rodas jautājums –kāds te sakars ar Altum?
– Remonta izmaksas nav mazas, uzreiz tās nesamaksāsi, – saka Vladimirs. – Tāpēc Altum paņēmām kredītu ar pieņemamu procentu likmi – uz divdesmit gadiem.
Tātad pirms naudas piešķiršanas Altum izvērtē projektu un tā īstenošanas nosacījumus, tostarp būvfirmas izvēli. No dzīvokļu īpašnieku finansiālās drošības viedokļa tajā var saskatīt arī zināmus plusus.
Kas slēpjas aiz skaitļa 827 tūkstoši eiro
Kopējās projekta izmaksas, kā liecina Rīgas namu apsaimniekotājs attīstības direktora Aleksandra Sakovska sniegtā informācija, ir 827 294,33 eiro. Pašas būvdarbu izmaksas – neskaitot ar tiem saistītos izdevumus, projektēšanu un uzraudzību – iedzīvotājiem izmaksās 794 458,26 eiro.
– Dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums par remontu sastāda 1,35 eiro par kvadrātmetru, – skaidro Sakovskis. – Tiem, kas nevēlas Altum kredītu atmaksāt pakāpeniski divdesmit gadu laikā, bet vēlas savu daļu segt uzreiz, piedāvāta alternatīva: vienreizējs maksājums 207 eiro apmērā par katru dzīvokļa platības kvadrātmetru. Turklāt šī summa nav nemainīga – līdz ar to, kā iedzīvotāji veic ikmēneša kredīta maksājumus, vienreizējā maksājuma summa tiem, kuri vēl nav norēķinājušies, pakāpeniski samazinās.
Ko ar māju dara tieši šobrīd
Darbi aptver visu fasādi – ēku no visām pusēm, taču bez pilnīgas siltināšanas, no kuras, kā jau minēts, māja atteicās.
Šobrīd meistari nokaļ veco apmetumu un vienlaikus daļēji siltina ēkas gala sienu (padomju laikā šeit bija plānots piebūvēt vēl vienu māju, tāpēc šī siena ir plānāka par pārējām). Nākamajā posmā sekos virsmas armēšana, jauns apmetums un krāsošana.
Atsevišķs sāpīgs punkts ir lodžijas un terases. Lodžijās pilnībā demontēs veco stiklojumu, pašas lodžijas un balkonus sakārtos gan no iekšpuses, gan no ārpuses, kā arī atjaunos hidroizolāciju. Mājā ir dzīvokļi ar plašām terasēm, no kurām gadiem ilgi ūdens ieplūda apakšējos stāvos.
– Ceru, ka arī šī problēma beidzot tiks atrisināta, – saka Vladimirs. – Ja tā, tad pēc remonta māja varēs mierīgi elpot.
Apsaimniekotāja skatījums
Par to, kā šis projekts izskatās no apsaimniekotāja puses, stāsta Aleksandrs Sakovskis:
– Šī māja sākotnēji bija iecerējusi renovāciju ar Eiropas granta piesaisti, kas segtu 40% no darbu izmaksām. Taču 2021. gada noslēguma balsojumā iedzīvotāji galu galā dalību programmā neatbalstīja. Rezultāts ir acīmredzams: šobrīd visi fasādes atjaunošanas darbi tiek veikti tikai par pašu iedzīvotāju līdzekļiem, bez granta. Altum izsniedza tikai kredītu uz divdesmit gadiem.
Pēc viņa teiktā, remontu plānots pabeigt gada laikā. Taču galvenais iedzīvotājiem jau ir noticis: paaugstinātā nodokļa draudi ir novērsti, jo darbi oficiāli ir sākti, bet paaugstinātās likmes piemērošanas atlikšanu un vēlāko atcelšanu apsaimniekotājs panāca sarakstē ar pilsētas dienestiem.
– Arī cokolu siltinās. Vissvarīgākais – mājai ir nopietnas problēmas ar ventilāciju, un arī tās tiks atrisinātas. Sienās tiks izveidoti speciāli ventilācijas atvērumi ar vārstiem. Šī tehnoloģija labi sevi pierādījusi Igaunijā.
Netika aizmirstas arī augšējo stāvu tekošās terases – tās atsegs un no jauna hidroizolēs.
Arhitektes skatījums: kāpēc vecā ventilācija vairs netiek galā
Par fasādes atjaunošanas projektu un ventilāciju atbild arhitekte Tatjana Kurdjumova.
– Jaunajos atvērumos ievietos speciālas konstrukcijas ar vārstu svaiga gaisa pieplūdei. Gaiss iziet cauri kamerai un dzīvoklī nonāk jau sasildīts. Šāds risinājums ļauj nodrošināt dzīvoklī svaiga gaisa pieplūdi, neliekot iedzīvotājiem atteikties no stikla pakešu logiem.
Interesanti, ka vecā mājas ventilācijas sistēma formāli nekur nav pazudusi – tā joprojām darbojas dabiskā veidā, caur virtuvi un sanitāro mezglu. Bēda ir citur.
– Agrāk visos dzīvokļos bija koka rāmji, un caur tiem notika dabiska gaisa pieplūde. Tagad, kad visur ir stikla pakešu logi, dabiskā gaisa apmaiņa ir traucēta.
Rezultātā daudziem nākas turēt logus pastāvīgi atvērtus vēdināšanai – un līdz ar gaisu aiziet arī siltums, par kuru pēc tam jāmaksā. Jaunajiem vārstiem sienās būtu jānovērš šī problēma.
Ko galu galā iegūs māja
Pēc gada māja Brīvības ielā 362 iegūs pilnībā atjaunotu fasādi, terases un lodžijas, bet dzīvokļos beidzot būs normāla ventilācija. Paaugstinātā nodokļa likme, kuras dēļ viss šis process sākotnēji tika iekustināts, arī paliks pagātnē.
Rīga iegūs vēl vienu sakārtotu māju. Bet tās iedzīvotāji pārliecināsies, ka pat vismazāk aktīvo māju var izkustināt no vietas, ja cilvēkiem laikus izskaidro, cik dārgi izmaksā bezdarbība.
