Pašvaldība ir gatava jūsu mājas vajadzībām atvēlēt no 10000 līdz 50000 eiro steidzamam remontam, siltināšanai vai teritorijas labiekārtošanai.
Rīgas apsaimniekotāju asociācijas pārstāvji kopā ar laikrakstu Darīsim kopā! maijā novadīja semināru „Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma iegūšana sava mājokļa renovācijai”. Naudu no pašvaldības jau saņēmuši vairāki desmiti māju iedzīvotāju, skaidrs, ka arī citiem nevajadzētu vilcināties.
Seminārā uzstājās pašvaldības, būvniecību uzraugošo iestāžu un apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) eksperti, kas jau piecus gadus saviem klientiem palīdz saņemt līdzfinansējumu no pašvaldības programmām daudzdzīvokļu māju remontdarbiem un siltināšanai.
„Darbu sākām ar tā dēvēto Altum programmu, kuras ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja saņemt grantu dzīvojamo māju pilnīgai atjaunošanai,” pastāstīja RNA attīstības direktors Aleksandrs Sakovskis. „Tomēr pēdējos gados rīdzinieki arvien biežāk vaicā par iespējām Rīgas pašvaldības programmās saņemt līdzfinansējumu mājas pakāpeniskai renovācijai.”
■ ■ ■
Tiesa, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība jau kopš 2016. gada piedāvā ļoti labas līdzfinansējuma programmas, kuru ietvaros dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja sakārtot savas mājas.
Pilnīga informācija par šīm programmām atrodama portālā atjauno.riga.lv.
Kā pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Ilona Pētersone, pašvaldība piedāvā trīs galvenās līdzfinansējuma programmas:
- līdzfinansējums daudzdzīvokļu ēku bīstamības novēršanai un siltumnoturības uzlabošanai, kā arī mājas teritorijas labiekārtošanai;
- līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju fasāžu saglabāšanai;
- līdzfinansējums sakrālā mantojuma atjaunošanai.
Katras programmas ietvaros dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdz 50% no būvdarbu izmaksām, bet ne vairāk par pašvaldības noteikumos minēto maksimālo summu.
Bīstamu situāciju novēršanas un siltumnoturības uzlabošanas programmas ietvaros tiek piemērots šāds maksimālais līdzfinansējums:
- mājas siltināšanas darbiem līdz 50000 eiro;
- bīstamības novēršanas darbiem līdz 30000 eiro (piemēram, jumta seguma nomaiņa, balkonu vai pagraba pārsegumu avārijas stāvokļa novēršana u. c.);
- apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem lielās programmas ietvaros līdz 30000 eiro (piemēram, jauna atkritumu laukuma ierīkošana, jaunu inženierkomunikāciju, ceļu, ietvju izbūve u. c.);
- apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem mazās programmas ietvaros līdz 10000 eiro (piemēram, infrastruktūras sakārtošana, atkritumu novietņu, apgaismes ķermeņu, soliņu, bērnu rotaļlaukuma elementu uzstādīšana u. c.).
Šīs programmas ietvaros gandrīz visi projekti iziet divu gadu apstiprināšanas un līdzfinansējuma piešķiršanas ciklu. Līdzfinansējumu pieteikšanās gadā iespējams saņemt tikai mazajiem labiekārtošanas darbiem, skaidroja Ilona Pētersone.
■ ■ ■
Otra būtiskā līdzfinansējuma programma ir kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu saglabāšana, kas pērn tika paplašināta, iekļaujot arī parastās daudzdzīvokļu mājas, stāsta īpašuma departamenta pārstāve.
„Pirmkārt, šī programma paredzēta, lai finansiāli atbalstītu Rīgas vēsturiskajā centrā esošo māju fasāžu, jumtu un publiski apskatāmās fasādes logu restaurāciju,” skaidro Ilona Pētersone. – Pieteikties palīdzības saņemšanai šīs programmas ietvaros var katru gadu līdz februāra vidum. Atzīmējama tendence, ka faktiski māju iedzīvotāji sāk iesniegt pieteikumus jau rudens sākumā, kolīdz Rīgas dome publicējusi jaunā līdzfinansējuma konkursa nolikumu.
Šādas mājas var saņemt līdzfinansējumu remontdarbiem:
- līdz 30 tūkstošiem eiro, ja mājā ir 16 un vairāk dzīvokļu īpašumu;
- līdz 25 tūkst., ja mājā ir 8–15 dzīvokļu īpašumu;
- līdz 21 tūkstotim, ja nelielā mājā ir 2–7 dzīvokļu īpašumi.
„Rīgas vēsturiskajā centrā esošās viena īpašnieka mājas iedzīvotāji var saņemt līdz 20 tūkstošiem eiro,” uzsver Ilona Pētersone.
■ ■ ■
Sākot ar 2024. gadu, šīs programmas ietvaros līdzfinansējums tiek piešķirts arī parastajām daudzdzīvokļu mājām Rīgā. Īpašnieki var pieprasīt finansējumu fasādes atjaunošanai, skaidro pašvaldības speciāliste:
– Lai piedalītos konkursā, mājā jābūt vismaz trim dzīvokļiem, turklāt vienam īpašniekam konkrētajā mājā nedrīkst piederēt vairāk par ceturto daļu dzīvokļu.
Papildus tam kultūrvēsturisko ēku un parasto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var pretendēt uz līdzfinansējumu 5000 eiro apmērā, kas tiek piešķirts atsevišķu būvelementu restaurācijai. Kultūrvēsturiskās ēkās tie ir logi, balkoni, durvis, daudzdzīvokļu ēkās arhitektūras elementi – lodžijas, balkoni, ieejas mezgli u. c.
Ilona Pētersone atgādina, ka jau 2024. gada vasarā Rīgas dome pieņems jauna līdzfinansējuma konkursa nolikumu 2025. gadam (pieteikumus un dokumentus līdzfinansējuma saņemšanai šim konkursam var iesniegt līdz 2025. gada februāra vidum). Jaunajā nolikumā var būt izmaiņas, kam jāseko gan dzīvokļu īpašniekiem, gan māju pārvaldniekiem.
■ ■ ■
Daudzus semināra dalībniekus interesēja, kā Rīgas pašvaldība ar savu līdzfinansējumu atbalsta to māju iedzīvotājus, kurās izveidojusies bīstama situācija vai kurām nepieciešama siltināšana.
„Siltumnoturības uzlabošanas programmas ietvaros māju iedzīvotāji iesniedz gatavu energoauditora slēdzienu, kurā norādīti visi mājai nepieciešamie darbi to efektivitātes secībā,” stāsta Ilona Pētersone. – Vislielāko efektu dod fasādes siltināšana, tāpēc līdzekļi primāri tiek atvēlēti šādiem darbiem.
Būtiski ir Rīgas pašvaldības saistošo noteikumu 21. maija grozījumi, saskaņā ar kuriem kopējais mājai piešķiramais līdzfinansējuma apmērs tiek samazināts uz to dzīvokļu īpašnieku rēķina, kuriem ir lieli nekustamā īpašuma nodokļa parādi.
Vienlaikus ir arī laba ziņa, proti, šie paši grozījumi pieļauj līdzfinansējumu remontdarbiem vai daļējai siltināšanai saņemt dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav deklarēti Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā. Iepriekš šiem īpašniekiem nebija tiesību piedalīties Rīgas domes līdzfinansējuma programmā, jo kopējā pašvaldības piešķirtā summa tika samazināta proporcionāli viņiem piederošo dzīvokļu platībai.
■ ■ ■
Semināra laikā iedzīvotāji uzdeva daudz jautājumu kā Rīgas pašvaldības pārstāvei, tā Rīgas apsaimniekošanas asociācijas ekspertiem.
„Mūsu mājā jāremontē avārijas stāvoklī esošie pagraba pārsegumi zem diviem dzīvokļiem. Vai mēs varam vispirms saņemt līdzfinansējumu vienas pārsegumu daļas nomaiņai, bet pēc tam otrai daļai?”
„Nē,” – paskaidro Aleksandrs Sakovskis, „konkrētā avārijas situācija mājā ir jānovērš viena projekta ietvaros. Citādi ir tad, ja mājā vēl viena ārkārtas situācija atklājas vēlāk. To gan var likvidēt nākamā projekta ietvaros, atkārtoti pretendējot uz pašvaldības līdzfinansējumu. Tāda pieredze mums ir mājā Ģertrūdes ielā 99, kur iedzīvotāji vispirms saņēma Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu pagraba pārsegumu nostiprināšanai zem mājas, un šogad atkal pretendē uz līdzfinansējumu, lai nostiprinātu pagraba pārsegumus zem brauktuves daļas pagalmā.”
„Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā projektā Metropolia, kas būvēts pirms 18 gadiem, mājai ir ļoti slikta hidroizolācija, jo tai ir daudz terašu. Vai mēs varam saņemt līdzfinansējumu šīs problēmas novēršanai?”
„Slikta hidroizolācija nav iemesls runāt par bīstamu situāciju mājā,” skaidro Ilona Pētersone. „Taču viss mainās, ja būvspeciālists tehniskās apsekošanas atzinumā norāda, ka sliktā hidroizolācija un mitruma iekļūšana konstrukcijās var radīt ēkas pamatu vai nesošo konstrukciju sabrukšanu. Tādā gadījumā var saņemt līdzfinansējumu bīstamo nesošo konstrukciju remontam apdraudējuma novēršanas programmas ietvaros.”
„Uz viena zemes gabala atrodas piecas identiskas mājas, vai varam saņemt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu žoga ierīkošanai?”
„Nē, pašvaldība finansiāli neatbalsta žogu uzstādīšanu. Apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programmas ietvaros uzsvars tiek likts uz jaunu atkritumu laukumu un autostāvvietu izbūvi.”
„Vai ar Rīgas pašvaldības palīdzību var mājai izbūvēt jaunu pieslēgumu kanalizācijas sistēmai?”
„Jā, ja runājam par jaunu inženiertīklu izbūvi ārpus mājas.”
■ ■ ■
„Vai var sazināties ar Rīgas attīstības departamentu un panākt, lai tiktu sagatavots mājas tehniskās apskates atzinums, kas nepieciešams projekta izstrādei un dalībai programmā?”
„Nē, tehnisko apsekošanu veic tikai sertificēti būveksperti privātā kārtā. Rīgas domes Attīstības departamentā var vērsties, ja ir aizdomas, ka māja atrodas pirmsavārijas stāvoklī, bet pašvaldības speciālisti var izsniegt tikai izziņu par mājas slikto tehnisko stāvokli, kas var būt par pamatu mājas ekspluatācijas pārtraukšanai, kam seko visu iedzīvotāju evakuācija.”
„Lai piedalītos konkursā par pašvaldības līdzfinansējumu, mājai jāpasūta būvprojekts. Ko darīt, ja māja neiztur konkursu, bet projekts jau ir pasūtīts un apmaksāts? Tad tā būs zemē nomesta nauda?”
„Teikšu tā, ka no programmas tāpat vien neviena māja netiek izslēgta, tas var notikt tikai tāpēc, ka Pilsētas attīstības departaments nav saskaņojis projektu vai arī dzīvokļu īpašnieki nav noslēguši līgumu ar būvfirmu. Tādā gadījumā, lai nezaudētu iedzīvotāju investīcijas būvprojektā, var papildināt dokumentu paketi un iesniegt pieteikumu nākamajā gadā.
Tiesa, šeit ir viens jutīgs punkts, proti, pašvaldības līdzfinansējuma budžets ir ierobežots. Ja mēs runājam par fasāžu atjaunošanu, tad tik tiešām ir mājas, kas paliek aiz svītras, jo budžetā nav bijis pietiekami daudz līdzekļu. Šie dzīvokļu īpašnieki būs spiesti vai nu gaidīt nākamo programmas posmu, vai arī veikt darbus tikai par saviem līdzekļiem. Dažkārt darbus sākt ir pat izdevīgāk, jo būvniecības pakalpojumu izmaksas nemitīgi aug un darbi nākamajā gadā ar visu Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu iedzīvotājiem var izmaksāt vairāk, nekā darot to šogad par saviem līdzekļiem.”
■ ■ ■
„Kā saņemt naudu vēsturisku durvju restaurācijai?”
„Rīgas pašvaldībai šim gadījumam ir atsevišķa mazā programma, kurā maksimālais līdzfinansējums ir 5000 eiro. Lai piedalītos programmā, nepieciešams kopsapulces lēmums. Bet, ja nerunājam par kopīpašumu un dzīvokļa īpašnieks, piemēram, vēlas atjaunot vēsturiskos logus tikai savā mājoklī, tad viņš šādu līdzfinansējumu var pieprasīt individuāli. Šogad esam saņēmuši vairāk nekā 20 līdzīgus iedzīvotāju iesniegumus. Ar pašvaldības palīdzību dzīvokļu īpašnieki var ne tikai atjaunot vecos logus vai durvis, bet arī pasūtīt atbilstīga dizaina logus vai durvis.”
„Vai dalībai programmā ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums?”
„Jā, lai piedalītos programmā, ir obligāta dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana.”
„Mums uz viena zemes gabala Matīsa ielā ir divas divstāvu koka mājas. Iekšpagalms ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī, nav ceļa seguma, vienas vienīgas bedres un smiltis… Vai varam saņemt līdzfinansējumu?”
„Vispirms kopā ar savu mājas apsaimniekotāju jāvērtē situācija, jāsaprot, kādus darbus pagalma labiekārtošanai vēlaties veikt, jāsaņem kaimiņu vairākuma piekrišana, pēc tam jāizstrādā projekts un jāpiesakās līdzfinansējumam. Ja vēlaties pagalmu sakārtot ar pašvaldības palīdzību, tagad tam ir īstais brīdis.”
■ ■ ■
Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs pēdējo divu trīs gadu laikā ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu aktīvi atjauno savu klientu mājas. Šādos projektos ietilpst gan apdraudējuma likvidēšana (pagraba pārsegumu nostiprināšana vēsturiskās mājās), gan fasāžu remontdarbi.
„Piemēram, mājas Ģenerāļa Radziņa krastmalā 21 īpašnieki savu ļoti sarežģīto situāciju uzticēja vadīt uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs, pēc tam, kad bija saņēmuši Rīgas Īpašuma departamenta paziņojumu, ka mājai piešķirts vidi degradējošas ēkas statuss,” stāsta Rīgas namu apsaimniekotāja pārstāvis Igors Trubko. – Atgādināšu, ka gadījumā, ja māja tiek atzīta par degradējušos, dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā maksimālais nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā no kadastrālās vērtības gadā (parastā situācijā nodoklis ir 0,2% gadā).Tā kā māja Ģenerāļa Radziņa krastmalā 21 atrodas pašā galvaspilsētas centrā, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība šeit ir ļoti augsta, tāpēc fasādes remontdarbu kavēšanās draudēja iedzīvotājiem ar lieliem nodokļu rēķiniem.
„Mums izdevās noorganizēt mājas fasādes remontu,” stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Ja dzīvokļu īpašnieki paši ir aktīvi, tad šādi jautājumi ātri tiek atrisināti. Šajā gadījumā tika pasūtīts tehniskās apsekošanas atzinums (lai piedalītos līdzfinansējuma programmā, šim dokumentam jābūt ne vecākam par diviem gadiem. Ja tehniskās apsekošanas atzinums izsniegts pirms pieciem, sešiem gadiem vai senāk, tas jāatjauno). Pēc tam tika pasūtīts būvprojekts, slēgti līgumi un rakstīts pieteikums Rīgas pašvaldībai līdzfinansējuma saņemšanai.
„Vēlos atzīmēt, ka, strādājos ar māju Ģenerāļa Radziņa krastmalā 21, nācās pārvarēt papildu grūtības, jo tā nav sadalīta dzīvokļu īpašumos un ir kopīpašums, ” – uzsvēra Ilona Pētersone. – Šādā gadījumā dalībai programmā ir nepieciešama visu mājas īpašnieku piekrišana. Šī māja ir kļuvusi par piemēru tam, ka visi iedzīvotāji var sanākt kopā un nobalsot par renovāciju.
Rezultātā mājas iedzīvotājiem paveicās, jo viņi saņēma maksimālo līdzfinansējumu 30 000 eiro apmērā, savukārt darbu kopējās izmaksas bija 135000 eiro, stāstīja Sakovskis.
■ ■ ■
Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs vadībā tika atjaunots arī nams Tallinas ielā 21. Šis piemērs ir interesants ar to, ka māja Tallinas ielā ir stūra māja.
„Publiskajā telpā iziet uzreiz divas mājas fasādes,” komentē Ilona Pētersone. – Mājas atjaunošana izmaksāja 143000 eiro, līdzfinansējums bija 30000 eiro. Tomēr nama iedzīvotāji varēja pretendēt uz dalību programmā divas reizes un divreiz saņemt līdzfinansējumu fasādes remontam: pa 30000 eiro katrai no divām publiskās fasādes plaknēm.”
Tomēr mājā Tallinas ielā 21 viena gada laikā tika veikta visa fasādes renovācija, jo arī šīs mājas iedzīvotājiem draudēja paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis un iedzīvotājiem bija izdevīgi remontdarbus paveikt pēc iespējas ātrāk.
„Savukārt mājai Skārņu ielā 7 ir trīs fasādes, kas vērstas pret publisko telpu,” piemēru min Igors Trubko. – Ar šīs ēkas atjaunošanu steigas nebija, tāpēc dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par fasādes sienu restaurāciju trīs kārtās, katrreiz pieprasot pašvaldības līdzfinansējumu 30000 eiro apmērā.
■ ■ ■
„Rīgas namu apsaimniekotāja vadībā atjaunota arī māja Artilērijas ielā 76,” stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Šī bija pirmā māja mūsu praksē, kuras iedzīvotāji saņēma ne tikai pašvaldības līdzfinansējumu 29 500 eiro apmērā, bet arī Altum kredītu uz 15 gadiem, jo mājai nebija savu līdzekļu, lai renovētu fasādi par kopējo summu 114000 eiro.”
No A. Sakovska stāstītā izriet, ka Altum kredīts iedzīvotājiem ir pieejams un pat izdevīgs:
„Galu galā bankas, cik zināms, reāli nefinansē remontdarbus daudzdzīvokļu mājās. Taču, lai māja pretendētu uz Altum kredītu, tai jāsaņem oficiāls komercbankas atteikums.
Tā māja Artilērijas ielā 76 ir piemērs tam, kā var apvienot dažādas valsts un pašvaldību programmas, lai palīdzētu iedzīvotājiem atrisināt ieilgušās problēmas ar nekustamo īpašumu.”
■ ■ ■
Ja arī jūsu mājoklim nepieciešams novērst apdraudošu situāciju, atjaunot fasādi, durvis vai logus, siltināt un labiekārtot teritoriju, plašāku informāciju par Rīgas pašvaldības piedāvātajām programmām var izlasīt interneta vietnē: atjauno.riga.lv vai vērsties pēc individuālas konsultācijas, pirms tam par laiku vienojoties pa tālruni 67037293 vai e-pastu: konsultācijas_atjaunošana@riga.lv).
Plašāku informāciju par praktisko dalību Rīgas pašvaldības programmās var iegūt arī pie uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs speciālistiem, iepriekš piesakoties pa tālruni 29518272 vai elektroniski, rakstot uz: aleksandrs.sakovskis@rna.lv.
