Kā pasargāt no sabrukšanas un paaugstināta īpašuma nodokļa vēsturiskās mājas Vecrīgā? Mājas, kas atrodas Vecrīgā, Kaļķu ielā 2, iedzīvotāju pieredze.
Māja Kaļķu ielā 2 ir viena no lielākajām un slavenākajām mājām Vecrīgā, taču tās iedzīvotāji gadiem ilgi nevarēja no sava apsaimniekotāja panākt elementāru darbu izpildi. Viņi nesen pieņēma grūtu lēmumu mainīt apsaimniekošanas uzņēmumu un tagad cer uz pakāpenisku mājas stāvokļa uzlabošanu.
Ir radusies cerība
Jūs vēlētos dzīvot pašā Vecrīgas sirdī, kur pa labi ir Melngalvju nams un Rātsnams, taisni priekšā – Svētā Pētera baznīca, bet pa kreisi ir Konventa sēta?
Aleksandrs Ručkovskis tur dzīvo kopš bērnības.
„Jā, dzīvei vecpilsētā ir savas neērtības,” viņš piekrīt. – Piemēram, vasarā ir skaļi, restorānos skan mūzika, naktīs ļaudis mīl uzdziedāt dziesmas zem logiem… Bet es nekur citur dzīvot negribētu.
Zem šī apgalvojuma var parakstīties daudzi mājas Kaļķu ielā 2 iedzīvotāji. Turklāt, mainoties apsaimniekošanas uzņēmumam, ir cerība atrisināt daudzas mājas iedzīvotāju problēmas.
Atceries sporta veikalu Daugava?
„Mūsu ēkā ir 85 atsevišķi īpašumi, ” saka Aleksandrs, „no tiem 75 ir dzīvokļi, bet pārējās nedzīvojamās telpas – restorāni, kafejnīcas un veikali, kas aizņem pirmo stāvu.”
Tiem, kas Rīgā dzīvojuši ilgāku laiku, jāatceras, ka šajā mājā atradās sporta veikals Daugava, savukārt jaunākie rīdzinieki atcerēsies autosalonu Dominiks.
Pati māja celta pa daļām un pabeigta 1958. gadā. Aleksandra ģimene bija viena no pirmajām, kas tajā ievācās.
Trīs brālēni
Tā laika arhitekti un būvnieki cītīgi strādāja, lai jauno ēku iekļautu vecpilsētā.
„Mūsu mājas stilu es saucu par padomju latviešu romantismu,” stāsta mans sarunu biedrs, „tā ir izrotāta ar tautisku un vēsturisku dekoru. Blakus esošās mājas Skārņu ielā 7 un Grēcinieku ielā 11 ir celtas vienā stilā un saucamas par mūsu mājas brālēniem.
Starp citu, māja Kaļķu ielā atšķirībā no vairuma dzīvojamo māju galvaspilsētas centrā denacionalizācijas laikus pārdzīvoja mierīgi, jo bija būvēta pēc kara, tādēļ bijušie īpašnieki nevarēja pieteikties, jo tādu vienkārši nebija.”
Privatizācijas ceļā iedzīvotāji kļuva par pilntiesīgiem savu dzīvokļu īpašniekiem, arī zemi zem ēkas viņi varēja privatizēt reizē ar dzīvokli.
Gadiem prasījām jaunas durvis
Māju Kaļķu ielā 2 ilgus gadus apsaimniekoja uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP).
„Nolēmām mainīt pārvaldnieku, jo iedzīvotāji bija noguruši no nekā nedarīšanas,” atzīst Aleksandrs. – Varu ilgi stāstīt, kā mēs gadiem ilgi prasījām, lai RNP, piemēram, nomaina vecās koka ieejas durvis pret drošām metāla durvīm.
Drošas durvis Vecrīgā ir teju vai pats galvenais. Galu galā centrā ir ne tikai daudz tūristu, bet arī bezpajumtnieku. Šādos apstākļos ir ļoti nepatīkami, ja jūsu mājas durvis var atvērt ar nagu.
Pati galvenā problēma – atkritumu izgāztuve
Līdzīga situācija bija arī ar atkritumu konteineriem. Kaļķu ielā 2 tie ilgus gadus stāvēja publiski pieejamās vietās, un pa tiem rakņājās bezpajumtnieki, vārnas un žurkas.
Iedzīvotāji lūdza bijušo apsaimniekotāju savest kārtībā atkritumu konteineru laukumu: „Konteineri stāv pašā pilsētas centrā, divus soļus no Pēterbaznīcas, tūristu priekšā – neērti!” Taču gāja mēneši, bet atkritumu laukumā nekas nemainījās.
Fakts
■ 2024. gada beigās Rīgā bija 977 ēkas, kuru īpašnieki ar pašvaldības lēmumu maksāja paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā no kadastrālās vērtības, t.i., 15 reizes vairāk nekā parasti.
■ Lēmumu par īpašuma nodokļa palielināšanu pašvaldība pieņem, pamatojoties uz ēkas izskata novērtējumu, piemēram, ja mājai saplaisājusi vai izbalējusi fasāde.
■ Līdz šim Rīgā fiksēti 1285 tā dēvētie grausti. Vai jūsu māja ir viena no tām, varat uzzināt vietnē https://grausti.riga.lv/objekti.
■ Aptuveni 300 šajā sarakstā iekļauto ēku īpašnieki jau saņēmuši brīdinājumu par paaugstinātiem īpašuma nodokļiem, taču tos vēl nav samaksājuši, jo saņēmuši pašvaldības atļauju remontdarbus atlikt.
Trūka dinamikas
Kā mēdz teikt – zem stāvoša akmens ūdens netek, un mājā aktualizējās jautājums par apsaimniekošanas uzņēmuma maiņu. Viss bija apnicis, problēmas samilza un prasīja risinājumu.
„Ar kaimiņiem sākām apspriest, ko vēlamies mainīt,” atceras Aleksandrs. – Pamazām šajās diskusijās nonācām pie secinājuma, ka apsaimniekotājs mums nav piemērots. Galvenā sūdzība ir dinamikas trūkums problēmu risināšanā. Cilvēki teica: „Pietiek, mēģināsim citu uzņēmumu.”
Sarežģīta izvēle
Mājas aktīvisti sāka apzināt dažādus nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumus un viesojās pie kaimiņiem vēsturiskajā mājā Skārņu ielā 7, kur nesen ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu bija izdevies noorganizēt fasādes renovāciju.
Apdomāja arī ideju mājas apsaimniekošanu uzņemties pašiem, taču mājā nebija neviena cilvēka, kurš būtu gatavs nodoties šim grūtajam darbam, jo katram sava dzīve, bet apsaimniekošanas uzraudzība un koordinēšana prasa pilnvērtīgu iesaistīšanos astoņas stundas dienā.
„Biedējoši šķita arī doma par 75 dzīvokļu ēkas uzticēšanu individuālajam uzņēmējam,” stāsta Aleksandrs, piebilstot:
– Mājai tuvākajos gados jāveic stratēģiski darbi – fasādes un pamatu apmales remonts un pagraba sakārtošana. Tas viss prasa inženiertehniskās zināšanas un finanses. Tāpēc baidījāmies mājas pārvaldīšanu uzticēt vienam pārvaldniekam.
Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs tika izvēlēts, balstoties uz tā darbības analīzi, tikšanos ar uzņēmuma pārstāvjiem un citu māju iedzīvotāju atsauksmēm.
Turklāt mājas iedzīvotāji saprot, ka, lai panāktu uzlabojumus, dzīvokļu īpašnieku kopībai cieši jāsadarbojas ar apsaimniekotāju: „Nevar sēdēt uz krāsns un gaidīt, kad pārvaldnieks viens pats uzbūvēs paradīzi.”
Atkritumu laukumu problēma ir atrisināta
Pāreja pie Rīgas namu apsaimniekotāja, pēc Aleksandra teiktā, noritēja ļoti gludi. RNP visus mājas Kaļķu ielā 2 uzkrājumus bez jebkādiem jautājumiem pārskaitīja jaunajam apsaimniekotājam un novēlēja iedzīvotājiem veiksmi.
„Pirmais, ko mēs izdarījām, lūdzām jaunajam pārvaldniekam, lai viņš saved kārtībā atkritumu laukumu,” stāsta mājas vecākais.
Rīgas namu apsaimniekotājs ieteica iedzīvotājiem konteinerus novietot mājas arkā, ko no abām pusēm norobežot ar slēdzamiem vārtiem.
Nekavējoties pie mājas parādījās vārti ar magnētisko slēdzeni (mūsu sarunas laikā ar Aleksandru pie vārtiem piegāja divi paplukuša skata indivīdi, pamēģināja tos ar rokām atvērt, un tad vīlušies devās prom, saprotot, ka turpmāk tikai mājas iedzīvotājiem būs iespēja piekļūt atkritumu tvertnēm).
„Ja ir vārti, tad reti kurš mēģinās kāpt tiem pāri, lai izmestu atkritumus, viņš labprātāk dosies meklēt atvērtu konteineri… tāda ir cilvēka daba,” komentē mājas pārstāvis.
Pēc vārtu uzstādīšanas neviens arī pagalmu neizmanto mazo dabisko vajadzību kārtošanai. Turklāt pagalmā vairs nemētājas atkritumi un kopumā Kaļķu ielas 2 iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar savu sētnieku, kuru paņēma līdzi, pārejot pie Rīgas namu apsaimniekotāja).
Uzdevums – nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšanu!
Otrs darbs, kas mājas Kaļķu ielā 2 iedzīvotājiem kopā ar jauno apsaimniekotāju ir jāpaveic, ir pamatu apmales atjaunošana, kas vietām izdrupusi un vietām iegrimusi zemē.
Tomēr tas viss ir nieks, salīdzinot ar iedzīvotāju galveno uzdevumu, tā teikt, viņu stratēģisko mērķi – fasādes remontu.
„Jau esam saņēmuši Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšrakstu par nepieciešamību veikt fasādes remontu,” stāsta Aleksandrs. – Pretējā gadījumā pašvaldība mums paaugstinās nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 0,2% uz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības gadā. Turklāt jau bija gadījums, kad mājas daļā nokrita bojāts apmetums, par ko mājas īpašniekus varēja sodīti.
Iepriekšējos gados bijušais apsaimniekotājs bija veicis daļēju fasādes remontu, gan tikai atskaldot bojāto apmetumu, bet ar to, kā zināms, ir par maz.
Pretendēs uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu
– Šobrīd vēlamies, lai Rīgas namu apsaimniekotājs ātri izstrādātu projektu fasādes un jumta pakāpeniskai atjaunošanai. Nepieciešams darba plāns soli pa solim ar stingriem izpildes termiņiem, – stāsta mājas pārstāvis.
Process jau sācies, tiek gatavots tehniskās apsekošanas atzinums, radot iedzīvotājos piesardzīgu optimismu.
Pārskatāmā nākotnē dzīvokļu īpašnieki plāno pieteikties Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumam fasādes atjaunošanai. Rīgas namu apsaimniekotājs jau ir uzkrājis lielu pieredzi šādu projektu organizēšanā.
Atdot pilsētai tās pulksteni
Starp citu, Sv. Pētera baznīcu, kas atrodas apmēram piecdesmit metrus no mājas, Aleksandrs pēdējo reizi apmeklēja pirms trim gadiem:
– Es teikšu vienu – žēl, ka šīs baznīcas torņa pulkstenis vairs nedarbojas. Tas mēdza katru stundu atskaņot mūziku. Pulkstenis ir pazudis, un es nesaprotu, kāpēc neviens nevar uzņemties tā atjaunošanu.
Cerēsim, ka gan Pēterbaznīcas pulkstenis, gan nams Kaļķu ielā 2 tiks atjaunots pēc iespējas īsākā laikā par prieku visiem rīdziniekiem.
